Bieži vien meistariem pieejamās tehnikas izmēri neļauj strādāt šaurās telpās un benzīna dzinēju dēļ ar ko aprīkotās iekārtas ir vairāk piemērotas strādāšanai klajā laukā. Palielināts diametrs ir “iegājies” no tiem laikiem, kad šādas spices sita iekšā zemē ar veseri, mazāka diametra spices vītnes vienkārši neizturētu tādus triecienus un pati caurule sāktu deformēties (
Tā novērojama pārsvarā Viduslatvijas zemienes rietumu daļā, Rīgu ieskaitot. Ūdens paaugstināto cietību nosaka kalcija un magnija sāļu saturs, kurš sulfātu savienojumu veidā ūdenī nonāk, izšķīstot zemes slāņos sastopamajiem ģipšakmeņiem. Ūdens bakterioloģiskās analīzes tiek veiktas nolūkā pārliecināties, ka dzeramais ūdens nav inficēts ar cilvēka organismam kaitīgām baktērijām, piemēram, enterokoki, koliformas un Escherichia coli. Dabīgos apstākļos pazemes ūdenī šādu baktēriju nevar būt. Tās tur var nokļūt vienīgi ilgākā laika posmā infiltrējoties piesārņotiem virsmas ūdeņiem vai gruntsūdeņiem, ja ūdens horizonts ir vāji aizsargāts ar ūdeni necaurlaidīgiem slāņiem vai arī ja nekvalitatīvi veikta urbuma apvalkcauruļu cementācija. Areālos, kur pazemes ūdeņos ir paaugstināta sulfātu klātbūtne, novērojama anaerobo sulfātreducētāju baktēriju aktīva darbība, kā rezultātā veidojas sērūdeņradis, un ūdens iegūst specifisku smaku. Īpaši aktīvi tās vairojas siltā ūdens boileros.
Ja smilts ir graudaina (irdena) un gruntsūdens līmenis nesākas dziļāk par 6m no zemes virsmas, tad spici ierīkot nevajadzētu būt nekādām problēmām.
Visbiežāk sastopamie ūdens saturošie ieži ir kvartāra smilts, dolomīts un smilšakmens. Dažādās Latvijas vietās to dziļums var atšķirties. Kvartāra smilts un arī dolomīts bieži ir sastopams tuvu zemes virskārtai un šo urbumu dziļumi nereti ir līdz 10 - 30 m.
Ūdens daudzums šajos ūdensnesošajos slāņos lielākoties spices ierikosana saistīts ar nokrišņu intensitāti, tāpēc iegūt lielāku ūdens daudzumu var būt apgrūtinoši, īpaši sausās vasarās.
Šie filtri ir izstrādāti tā, lai tie būtu maksimāli aizsargāti pret kalmatācija, taču, protams, ir svarīgi ņemt vērā, ka katram filtram ir savs kalpošanas laiks, kas atkarīgs no ūdens kvalitātes un ķīmiskā sastāva.
palielināšana. Iegūtais ūdens no šādām smiltīm reizēm ir “tumīgs”, jo māla putekļus nav iespējams ar sietiņa palīdzību tik labi nofiltrēt.
“Viss keyījās, kad negaidīti pienāca zvans…” pēc diennakts mežā atrasts bezvēsts pazudušais Ingus
Blīvākās māla gruntīs vispirms izveido urbumu. Ja spici izdodas ierīkot āderu krustpunktā, ūdens parasti pietiek, taču ne vienmēr apmierinās tā kvalitāte, jo ūdeni savāc no sekliem horizontiem, kas nav pasargāti no piesārņojuma. Mūsdienīgās mājās spici vairāk izmanto kā pagaidu risinājumu, kamēr nav ierīkota grodu aka vai dziļurbums.
Smilšainā vietā, pat tīri teorētiski “meklēt āderes” nav loģiska pamatojuma, jo ūdens būs jebkurā vietā kur urbs spici un ūdens līmenis sāksies vienā un tajā pašā dziļumā, lai kur arī mēģinātu – (
Kokteilis Movie. Iepriekšējais skandāls vēl nav rimis, guess jaunais Brektes darbs jau atkal sacēlis viedokļu vētru
Piemēram, ja mājas būvniecība plānota piejūras teritorijā, senās upju grīvās, vecās upju gultnēs, upju krastos, pie lielākiem ezeriem, viens no ērtākajiem un praktiskākajiem ūdens ieguves veidiem būs spice.
Ūdensieguves urbumi (jeb artēziskās akas, dziļurbumi) visbiežāk ir teleskopiskas uzbūves vertikālas cauruļu konstrukcijas, kas sastāv no ekspluatācijas kolonnas, kura ir iecementēta izurbtajos iežos, un filtra kolonnas, kas caur ekspluatācijas kolonnu ielaista zem tās atsegtajā ūdens horizontā. Urbumos izmantotās caurules var būt plastmasas (PVC), melnā tērauda, nerūsējošā tērauda vai arī pielietota to kombinācija.
Vietās, kur var ierīkot spici, jums daudz vairāk earlierāstīs pieredzējis meistars: gan par spices dziļumu, gan ūdens kvalitātes un daudzuma prognozēm. Reti kur grunts slāņojums kardināli most importantās gruntsgabala robežās.